“Forever Alone” syndrome.. it’s not that encouraging when experienced

•marts 30, 2012 • 1 komentārs

Image

Vienatne ir diezgan interesanta lieta. Vienatnē cilvēks domā vairāk nekā parasti un es teiktu vairāk nekā vajag un arī par lietām, kurām nevajadzētu. Viena no īpatnībām, kura mūs padara par cilvēkiem ir vēlme veidot sociālus tīklus un komunicēt ar citiem mums līdzīgajiem. Vienatne var būt svētība, bet var arī degradēt cilvēku. Kā jau manā vakardienas gudrajā domā izteicu:

“Vienatne ir laba tikai tad ja tā ir bijusi izvēle palikt vienam, bet ne tad, ja tas notiek piespiedu kārtā.” /StupidRu/

Kaut cik ļoti kādreiz ticēju domai, ka vienatnē ir vieglāk tikt skaidrībā ar problēmām. Tagad mans uzskats ir mainījies. Cilvēks var tikt galā ar savām problēmām viens pats, bet šādā veidā problēmas risināšana būs ilgāks process nekā, ja mēs pārkāptu pāri savam pašlepnumam un ar kādu izrunātos. Vienalga vai tas ir svešinieks, vai kāds ģimenes loceklis. Lai paceltu smagu akmeni ir vajadzīgi vairāki cilvēki un tā pat ir arī ar problēmām, jo tā lielāka, jo labāk ir tad, ja ir kāds, kurš var palīdzēt. Ja nu vienīgais šis akmens netiek celts ar traktoru.. šis traktors arī sabiedrībā dēvēts par pohujismu. Indivīdi, kuriem piemīt šī “man viss vienalga” jeb “uzlikt mīksto” spējas .. nu vienkārši sakot viņiem ir vieglāka dzīve.

Vēl joprojām neesmu izdomājusi, vai šo īpašību cilvēks var iegūt, dzīvē vairākas reizes smagi “aplaužoties”. Pagaidām liekas, ka nē. Un pagaidām vienīgais risinājums ir gaidīt, jeb kā kāds gudrs cilvēks reiz teica “laiks dziedē visas brūces”. Atbilde: LAIKS. Mēs varam tikai cerēt, ka tā nebūs mūžība.

Image

Maybe it’s easier to never say ‘goodbye’ instead of saying it forever.

Only in the agony of parting do we look into the depths of love. /George Eliot/

born to die versus BS

•februāris 2, 2012 • Atstāt komentāru

Tā jau foršs brīvlaiks .. neko nedaru. Nu labi izņemot pašsaprotamās lietas, piemēram, izmantoju world wide web pakalpojumus, klausos/gatavoju mūziku, adu šalli etc. Atbraucot uz ‘laukiem’ liekas, ka laiks būtu apstājies un man atkal būtu kādi 17 gadi. Tas bija faking sen … dēm. Varbūt ne tāpēc, ka lauki nav RĪGA, bet gan LAUKI .. vairāk tāpēc, ka ikdienas rutīnas plūsma ir apstādināta.

Ar brīvlaiku pienāca arī lielās domāšanas un visa vēlreiz pārdomāšanas laiks. Sapratu, ka savā dzīvē neko īpašu neesmu sasniegusi. Cik vien sevi atceros, es vienmēr esmu vēlējusies visu uzlabot un salabot, kaut vai tas nav saistīts ar mani nekādā veidā … nezinu kāpēc, bet sajūta tāda, it kā tas būtu ierakstīts manā DNS.

– Superhero stuff?

– Not exactly.

Lai nu kā, ja kaut kāds no šo uzlabojumu mēģinājumiem neizdodas, tad tas pamatīgi atsaucas uz manī mītošo melanholiķi. Nonācu pie secinājuma, ka arī paškritika man ir ļoti augstā levelī … ne velti pagājusī sesija pagāja anti-stressss un miega tablešu pavadībā.

‘Patīkami’, ka cilvēks spēj pateikt kaut ko ļoti nozīmīgu otrai personai un gandrīz vai zvērēt par tā patiesumu, bet tajā pašā laikā apzināties, ka sacītais/apgalvotais nav patiesība, bet gan radušās vainas/žēluma/līdzjūtības sajūtas nomākšana.

Ienīstu pohujistisko optimismu, kurš vienkārši beidz nost manas nervu šūnas.

All in all liekas, ka pasaules mala nav tālu tā pat kā šī raksta attālums no BS birkas.

SOMETIMES NOT MAKING A DECISION IS MAKING A DECISION

Fuc*ing Anti – Tangerinia

•Decembris 26, 2011 • Atstāt komentāru

Dear Santa,

This year I will ask for only one thing… Can you bring me the “Christmas Spirit”?

Best wishes,

StupidRu

 

 

Merry fuckin’ Christmas to ya all!

The End of The World is The Change We Need

•novembris 12, 2011 • Atstāt komentāru

This world is slowly dying and not only because of the pollution or any things that are connected with environment. This place is getting as cruel as it can and as boring as it could ever be. So the first good thing about knowing that World would come to the end is there wouldn’t be such a thing as people. People now days are taking care only after themselves, they are selfish and self-centered. There are many sick things going on in this world and being a murderer isn’t even close to this sickness. The second thing why this world should come to an end is because of the advertisements and those miserable zombies who catch on these hooks like little ‘fishies’. Commerce is one thing that makes this world hopeless, it repeats it self again and again, and again; the only thing that changes are the look, thought remains the same “buy more, think less”. The third thing; if we knew that World really would come to an end; these all things would change to opposite. We would regret all things that we did wrong; maybe some one of lucky ones would understand the meaning of life. World would become a much happier place to live. In conclusion what we need is a fake thought that World would crush to ashes; in that case we could live as every moment would be the last; people would do some crazy stuff, that would make their lives exciting and they would appraise the value of life. There still would be some hopeless ones who would do nothing and live their boring lives but world would come to an end anyway and that would stop this bullshit what’s going on around us and inside us.

By Ieva C.

(2010)

Long time, no see

•jūlijs 22, 2011 • Atstāt komentāru

Ir pagājusi puse no mana ‘brīvlaika’. Kāpēc ‘brīvlaika’? Tāpēc, ka katru darba dienu agri no rīta ceļos un eju ‘vergot’. Kāpēc ‘vergot’? Tāpēc, ka darba alga mūsdienās gandrīz sāk atgādināt vergošanas definīciju.

Bet tomēr esmu priecīga, ka man vasara nav jāpavada pilnīgā bezdarbībā, ir vienkārši tāda forša sajūta kā gandarījums + kaut kāda nauda jau tiek nopelnīta.

Ir arī laiks pārdomām. Viena no lietām, kas tika apdomāta un nodomāta bija tas, ka kādreiz sevi uzskatīju par morāli stipru un no citiem neatkarīgu personu, bet sasummējot pēdējo gadu notikumus sapratu, ka tā bija tikai sevis muļķošana. Jebkurš cilvēks ir atkarīgs no kāda, pat ja ne no citiem radijumiem, tad no tādas pašsaprotamas lietas kā laikapstākļi noteikti. Tie cilvēki, kuri apgalvo, ka ir neatkarīgi vienkārši melo … vai nu mums vai nu paši sev, negribot ieraudzīt patiesību.

Vēlreiz apstiprinājās tas, ka mans bērnības sapnis par dzīvi kaut kur tālās zemēs uz gaiši zila ūdens ieskauta zemes pikuča, ar baltām smilšu pludmalēm nav tikai sapnis, ko sapņo bērnībā. Man vienalga, ka laikapstākļi tādās klimata joslās mēdz būt ekstremāls, es gribu to visu pieredzēt, izbaudīt to visu uz savas ādas.

Vēlviens diezgan neīstenojams sapnis bija/ir nodzīvot kādu laiku visās zemēs un to kultūrās .. tik ilgi, kamēr esmu kā savējais. Nu labi tas nav diezgan neiespējami. Tas ir NEIESPĒJAMI.

Ja vēl kāds tomēr lasa, tad piedodiet par galīgi nenoderīgajām lietām un faktiem, par kurām nevar izgudrot labas baumas. xoxo

P.S.  A new life doesn’t make you better or stronger if you are just pretending to be someone else.

heading for nowhere

•marts 16, 2011 • Atstāt komentāru

sickness has got me … what’s your excuse, huh ?!

standing in the middle of something and listening to every ones shit … fu*k I’m not the only connection link, solve your problems on your own.

…with shivering hearts we wait for the bitter end…

Now I see the Sun … I guess

•februāris 16, 2011 • Atstāt komentāru

There are three possibilities.

First:  I remain as fuck*d up as I was before.

Second: I become less fuck*ed up…

and the third: I become a total fu*k-up.

Cheers!

P.S. Je suis vraiment désolé .. about the frequent usage of the  ‘F’ word in this blog entry.