MēsliņŠ* mēsliņā slīkst

Sen nebija nekas rakstīts un tādēļ it kā ir jābūt kautkam labam. Nezinu cik nu labs vai pat lasāms, bet jāraksta vien būs. Manuprāt, lielākā daļa blogu rakstītāji un ne tikai, sākumā raksta līdzīgus ievadus, kuri zemtekstā izsaka domas – “šitas būs galīgais mēsls, bēt tomēr ceru, ka tomēr jums patiks”.

Tādad šī ieraksta doma un mērķis bija izklāstīt manu skatījumu par šī gada Dzīrēm Kuldīgā jeb Lopi dzīrēs (dzīres tiešā viduslaiku izpratnē ar mūsdienu elementiem un ērtībām). Labi tas par lopiem atbilda vairāk par to kāda pilsēta izskatījās no agra, agra rīta un arī vakarā.Labi sākumā par lietiņām, kas manu garstāvokli uzlaboja par dažiem desmitiem “labā garstāvokļa punktiņiem”. Kā katru gadu risinājās atraktīvais pasākums Alekšupītes skrējiens un uzreiz pēc tam arī Alekšupītes karnevāls. Karnevāls kā vienmēr attaisnoja vismaz kaut kādas cerības. :] Koncerti arī bija pozitīvi. Tantes un onkuļi gan pa labi, gan pa kreisi ripināja savas asaru pērles, bērni arī raudāja (un spārdījās), bet nejau par Kuldīgas mistērijas izrādi. Viena koncerta apraksts piesaistīja uzmanību programmā. Grupa spēlēs ska un ieeja arī bez maksas, tātad būs jāievērtē šis mistiskais ieraksts. Uz skatuves uzkāpa ar nokavēšanos (šķietami stilīgi nestilīgo kavēšanos). Spēlēja tikai pazīstamu dziesmu koverus, man vairāk atgādināja regeju ne jau vairāk dzīvespriecīgo un ašāko ska skanējumu. Veļošā akmens dziesma viņu izpildījumā un ritmā tik un tā nelikās pievilcīga. Vienīgā ausīm sen nedzirdētā un patīkamā dziesma, kura bija garumā izkropļota (mazliet arī vārdos) bija Afromēna Kaz Ai Got Hai. Vēl svētkos pozitīvas sajūtiņaS* xD varēja gūt no gaisā plūstošā cilvēku pozitīvisma, protams otra gaisā virmojošā lieta nebija vairs tik pozitiīva. Ūn tagad negatīvais jau kā katru gadu šajos svētkos ir daudz cilvēku, it  īpaši piekdienās un sestdienās, un savukārt šīs cilvēku masas sagrauj vēlmi vispār kaut kur doties, jo staigāt gar, drīzāk rīvēties gar cilvēkiem, kuri velkas ļōti lēni un pirms tam ir rīvējušies garām vēl kādam ducim cilvēku, tad vēl jaunās māmiņas, kuras ar saviem visurgājējiem brauc visam pāri ieskaitot kājas pat paspēj pagrūst vecus cilvēkus, kuri no šādas fiziskas svārstības vienkārši nokrīt, bēt visurgājējs ir jau gabalā, pat neatstājot aiz muguras izgaistošu atvainošanos. Jau dažas nedēļas pirms šiem svētkiem sarūgtināja fakts, ka nenotiks jau ikgadējais elektroniskās mūzikas festivāls Save The Vinyl. Šā vietā bija jau citi tāda līdzīga veida pasācieni. Tad vēl sīkās siļķes un urlas pats par sevi bija brutāls skats. [Skan patīkami dnb ritmi, pienāk ļoti iepļāvušu siļķu bars un mūzika apklust… siļķes: ē normāl atnākam un mūzika neskan… ieva[blakus siļķēm smīnot]: ēm tieši tāpēc vairs neskan … viena siļķe tā niknelīgi pablenž]. Pats lielākais prāta grāvējs bija skats uz pasauli pēc nakts nu tā agri no rīta, jo vēlāk ap kādiem sešiem apkopēji dusmīgi ar nikni skaļām kustībām virināja miskastes un vēzēja savus tīrītājštrumentu kātus. Likās, ka viens tūlīt bruģītī bedri ieslaucīs, lai pēc tam kāds no svinētājlopiem tur paklūp, tad lopiņš sadusmotos vai arī paliktu guļam pa pusei uz ielas braucamās daļas kamēr inspektōrs Iepūt atbrauktu un savāktu šo indivīdu ar vismaz 3 promilēm ķermenī, kas peld kopā ar viņa leikocītiem un dvašu mutē (brrr..).

Šito vienpusējo atskaiti varētu iesniegt konkursiņā par to kādi tev likās pilsētas svētki. Varbūt šiem būs kāda antipātiju balvu izlase arī.

Advertisements

~ by eiva uz jūlijs 21, 2008.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

 
%d bloggers like this: